Latvijā purvu kopējā platība sastāda aptuveni 6 400 km2. Mūsdienu purvi ir kvartāra veidojumi, kas attīstījušies pēdējo 11 000 gadu laikā, noslēdzoties ledus laikmetam. Prognozētie Latvijas kūdras resursi veido 11,3 miljardus m3, kas atbilst aptuveni 1,8 miljardiem tonnu kūdras. Kūdras krājumu ziņā Latvija ir otrajā vietā starp Baltijas valstīm, apsteidzot Lietuvu ar 0,9 miljardiem tonnu kūdras. Gada laikā Latvijas teritorijā uzkrājas 0,7 līdz 1,0 miljoni tonnu kūdras, tās dabiskās uzkrāšanās ātrums ievērojami pārsniedz kūdras iegūšanas apjomu.

Kūdras izpēte var būt gan pastāvīgs pētījums jaunos šī resursa izmantošanas meklējumos, gan arī kā daļa no klimata attīstības un pārmaiņu izpētes un arī civilizācijas attīstības izpētes, jo kūdras slāņos tiek saglabātas pagātnes liecības par pārmaiņām vides apstākļos un antropogēno darbību apvidū.

Latvijas Dabas Resursu Centra speciālisti ir veikuši kūdras izpēti purvos visā valsts teritorijā, izstrādājuši un pielāgojuši dažādas metodes kūdras izpētē un komponentu ekstrakcijā.

Nepieciešama objektīva un pamatota punktveida izpētes zondējumu un urbumu izvietošana izpētes teritorijā un kūdras paraugu noņemšana atbilstoši kūdras sastāva un uzbūves īpatnībām. Latvijas Dabas Resursu Centra speciālistiem ir pieredze kūdras paraugu noņemšanai purvos.

Pieejamais kūdras paraugu (profilu) ievākšanai nepieciešamais aprīkojums:

  • Mīksto nogulumu urbis;
  • Mīksto nogulumu zonde;
  • Kasetnes nogulumu transportēšanai;
  • Cits aprīkojums (GPS, aparatūra mērījumiem lauka apstākļos, u.c.).

LU Dabas Resursu Centra speciālisti ir ar lielu pieredzi dažādu kūdras veidu laboratorijas analīžu veikšanā. Centra laboratorijās tiek noteikts:

  • Kūdras botāniskais sastāvs un sadalīšanās pakāpe;
  • Sporu un putekšņu saturs kūdrā, augu un organismu mikroatliekas un makroatliekas;
  • Kūdras dabiskais blīvums, mitrums un sausna;
  • Kūdras vides reakcija (pH) un elektrovadītspēja, TDS;
  • Organiskās vielas, minerālo un karbonātu daļiņu saturs (karsēšanas zudumu analīze);
  • Kūdras pelnainība;
  • Kūdras elementsastāvs un tā attiecības (C, H, N, S, O);
  • Metālisko un nemetālisko elementu saturs kūdrā;
  • Mikroelementu un makroelementu saturs kūdrā;
  • Bitumu un vasku saturs kūdrā;
  • Humusvielu saturs kūdrā;
  • Kopējā organiskā un neorganiskā oglekļa saturs kūdrā;
  • Stabilo C, N, O izotopu saturs kūdrā;
  • Kūdras sorbcijas īpašības;
  • Diferenciālā termālā analīze un teromogravimetrija;
  • Furjē transformācijas infrasarkanā spektroskopija;
  • 3D fluorescences spektroskopija un fluorescences spektroskopija;
  • Ultravioletās-redzamās gaismas spektroskopija;
  • Skenējošā elektronu mikroskopija;
  • Atomu absorbcijas spektrometrija;
  • Titrimetrija;
  • Stabilo izotopu masas spektrometrija.