Purvi ir pārmitri zemes virsmas nogabali, kuros pastāvīgos vai periodiskos mitruma apstākļos ir notikusi nepilnīga augu atlieku sadalīšanās un uzkrājies kūdras slānis. Purvi Latvijā veido līdz 10 % no valsts teritorijas. Lielākā daļa Latvijas purvu ir saimnieciskās darbības neskarti, kūdra tiek iegūta vien 4 % no kopējās Latvijas purvu platības.

Kūdra ir irdeni vai vāji konsolidēti augu izcelsmes nogulumi, kas gaiss-sausā stāvoklī satur vismaz 50 % organiskās vielas. Kūdras masu veido ūdens, detrīts, humuss, un neorganiskās (minerālās) daļiņas. Purvu un kūdras izpētē tiek nošķirti trīs galvenie kūdras tipi - augstā tipa (sūnu) kūdra, pārejas tipa kūdra, un zemā tipa (zāļu) kūdra. Kūdra mūsdienu purvos veidojusies pēdējo 11 000 gadu laikā pārpurvojoties minerāl-gruntij, aizaugot upēm un ezeriem.

Kūdrai, bet jo sevišķi humusam, ir plašas izmantošanas iespējas. To var izmantot praktiski jebkurā tautsaimniecības jomā no lauksaimniecības līdz medicīnai. Tai pat laikā, lielā kūdras īpašību dažādība un atšķirības dažādu kūdras tipu izpētes līmenī būtiski ierobežo plašāku kūdras izmantošanu tautsaimniecībā. Latvijā kūdras izmantošana ir plaši pazīstama lauksaimniecībā kā augsnes substrāti un lopkopībā kā pakaiši, taču apzinātās kūdras izmantošanas iespējas ietver daudz plašāku spektru:

  • Lauksaimniecība un dārzkopība
  • Lopkopība un veterinārija
  • Būvniecība un celtniecība
  • Ceļu būve
  • Kalnrūpniecība
  • Ķīmiskā rūpniecība
  • Vides kvalitātes uzlabošana
  • Papīra rūpniecība
  • Podniecība
  • Pārtikas rūpniecība
  • Enerģētika
  • Medicīna un kosmetoloģija